Šis darbs sākās ar vienkāršu garroku krekla piegrieztni — tādu ikdienas siluetu, kādu mēs visi pazīstam. No turienes es sāku ieskicēt, kā vēlos, lai paneļi pārvietotos pāri ķermenim — ne tikai funkcionālas vīles, bet arī formas, kas varētu vadīt aci un pastiprināt kustības.
Kad dizains bija izstrādāts, es dekonstruēju visu rakstu , sadalot to jaunos gabalos, kas plūda līdzi ķermeņa dabiskajām līnijām. Izmantojot rievotu trikotāžas audumu, kreklam tika piešķirta tā saspiežamā un elastīgā īpašība — tas saglabā formu, bet joprojām lieliski pielāgojas kustībai.
Es nolēmu sajaukt melnu un nepiesātinātu zilu krāsu , sagriežot un savienojot paneļus, lai tie veidotu smalkus kontrastus. Krāsu bloķēšana un paneļu plūdums piešķir tam sportisku, gandrīz supervaroņa sajūtu , nezaudējot minimālisma pieskaņu, uz kuru vienmēr tiecos.
Rezultāts ir krekls, kas šķiet tehnisks, tomēr neuzkrītošs — pieguļošs, ērts un vizuāli dinamisks. Tā ir vienkārša priekšstata reinterpretācija, kas pārveidota par kaut ko skulpturālāku un dzīvīgāku, izmantojot audumu, piegriezumu un konstrukciju.
